Nav bezizejas situācijas...vienkārši izejas ir nepieņamamas.

Kad esi viens,Tu vari darīt ko vien gribi un kad vien gribi,vari ģērbties kā gribi un gulēt cik ilgi gribi,vari savu laiku plānot kā gribi un vari noslēgties vienatnē kad gribi,vari iet uz ballītēm kad gribi un atpūsties kā gribi,vari runāt ar ko gribi un par ko gribi,vari tērēt naudu kad gribi un pirkt ko gribii...vari dzīvot kā gribi...ja ir vēl kāds-tad daudzas no šīm dzīves baudīšanas iespējām ierobežojas vai vispār pazūd...tā ka domājiet paši.

Katrā gadījumā darīšana ir viņu...vienmēr uzlūkoju tos "pārīšus" ar smaidu...jauna,skaista meitene kurai viss dzīvē vēl iespējams,iet līdzās resnam,neglītam vecim,kurš pēc gadiem varētu būt viņas tēvs(bet salīdzinot viņus var secināt ka tādam tēvam nekad tik glīta meita nesanāktu...)...vai viņa ir laimīga???Domāju ka tā turpinot arī nekad nebūs...
Viennozīmīgi neatbalstu...nav smadzeņu-nav sāpju.

Vienalga par ko...ja nav par ko runāt,runā par kino,mūziku,grāmatām,dabu...uc.Visas tēmas nevar izrunāt...