Sirdspuksti izmisīgi klauvē aizvērtās durvīs,
Ar domām laužos aizvērtās durvīs....
Es lūdzos mīlestības,bet durvis ir ciet
Un kādam aiz tām gribas klusējot smiet.
Es saucu,lūdzos un ceru,
Ka mani sadzirdēs,sapratīs kāds.....
Atbildes nav ne te,ne tur,
Ne agrā rītā,ne vakarā vēlā...
Sāp samītie sapņi un cerības pieviltās,
Sāp nepateikts vārda un neziņa sāp.
Kam gan tas rūp,kas saprast to spēj,
Ja durvis uz sirdi ir aizvērtas ciet.
Ak, muļķā sirds,tu saproti-tās durvis ir ciet,
Tur ir vienalga un veltīgi asaras liet,
Ir veltīgi panikā krist unsāpēs ļimt
Pie durvīm,kuras tev aizvērtas ciet.
Es pavēlu tev-saņemies,celies un ej!....
Var stāvēt uz stūra un santīmus lūgt.
Nav jēgas par mīlas ubagu kļūt.
Pie durvīm,kuras tev aizvērtas ciet.....