reizēm kādam ir jāstāj darboties lai mēs saprastu ka ir citas iespējas un kad jādod iespēja rast risinājumu,kaut reizēm tas liekās nepareizi.Jā daba mīl kustību bet tikai ne tādu kuru mēs veidojam ,tādēļ agri vai vēlu 'tā izlīdzina  ritmu.

Kāda jēga kādam teikt kā tu tiešām jūties,vieglāk pateikt ka viss ir vislabākajā kārtībā.Jo nav tādu cilvēku, pat tuvāko vidū kas gribētu sadzirdēt tavu problēmu. Jo ja tāds ir tas sadzirdēs pat tad ja tu teiksi ka ir viss ok.Un kāpēc dot iespēju tiem kas pārtiek no tā kad tev ir slikti.Tādēļ paceltu galvu un šķēpu sirdī bet tikai uz priekšu.