Sudraba karotes nav kreņķu vērtas.Jauki jau nav, ja tevi apiet,bet veselība un labs noskaņojums ir daudz vērtīgāki.Labas radu attiecības ir daudz labākas.

Aizvainojumi mēdz būt dažādi. Grūti par visu spriest vienādi. Ja mēs spētu visu aizmirst un piedot,nebūtu neviena morāles principa.Protams,ka atriebība ir pazemojums pašam atriebējam, jo tas norāda,ka nav spējīgs gudri iziet no situācijas.Bet visi mēs esam tikai cilvēki.Runa jau tikai par aizvainojuma saglabāšanu pie sevis..Labi ja spējam atrast uzticamu un spriest spējīgu draugu ar ko runāt. Ar kuru katru noteikti nav ieteicams.

Arī man patīk vērot lāci, ja zinu, ka esmu drošībā.Bet lācis ir liels un neprognozējams. Jūs par savu mīļo kaķīti nevarat galvot vai spēlējoties neieskrāpēs.Gribu jautāt visiem žēlotājiem ko viņi teiktu par lāci pagalmā.Jauki novelt atbildību uz tiem, kas rūpējas par drošību.Vai nav liekulīgi izlikties labākiem kā esam.

Pilna laime nav iespējama,jo cilvēks vienmēr kaut ko gribēs vairāk. Tāpēc jāapmierinās ar piejamo laimi.Ja izmanto visas tās iespējas, tad jūties vismaz apmierināts.

Draugi ir maz,bet draudzību tāpat kā mīlestību ir jāprot saudzēt un kopt.Nav tikai jāgaida atbalsts no drauga,bet jāprot saredzēt kur pašam pielikt palīdzīgu roku.

Cilvēku izdaiļo tikums.Mēs nemīlam skaistu bildi,bet dzīvu,sev jūtās un darbībā saderīgu cilvēku.

Vientulība var piemeklēt slimu cilvēku ,jo viņš nevar sev palīdzēt. Slimības ir dažādas. Ir arī garīgas.Šeit ir nepieciešama apkārtējo cilvēku līdzjūtība un palīdzība.Bet katram kas vēl ir spējīgs ,ir jādomā kā būt citiem noderīgam,tad arī vientulība pazudīs.

Ar nelaimi ir jāmācās sadzīvot,tad tā neliekas tik liela.Laimi ir jāprot novērtēt, tad tā aizkavējas ilgāk.

Attiecības saēd paviršība, nolaidība,slinkums,neiejūtība.

Teiktu, ka man nav nekādu nolūku.