Atklāti sakot, šādā situācijā mani pārņem dusmas! Vajadzētu teikt, ka par to bija jādomā ātrāk, bet, tajā pašā laikā jāpiekrīt, ka mēs nedzīvojam ideālā pasaulē un cilvēki kļūdās...
Bērns ir atbildība, kas ir jāuzņemas abiem vecākiem. Šajā situācijā nevienam no vecākiem nav tiesību vienkārši piecelties un iziet pa durvīm atpakaļ neskatoties. Kur tad palika tā mīlestība un cieņa pret otru cilvēku? ATTIECĪBAS IR JĀVEIDO!!! Un cieniet vismaz savu bērnu, kuram ir tiesības uz abiem vecākiem.

Nedomāju, ka 24 stundās būtu iepējams kaut ko izmainīt. Šo laiku droši vien veltītu sev, varbut mēģinātu satikt savus tuvākos drugus, izdzert pudeli vīna vai kaut ko tādu. Nožēlas, domāju, ka nebūtu, jo dzīvoju tā, kā vienmēr esmu to vēlējusies.

Es arī par šo esmu bieži vien aizdomājusies... Nav jau tā, ka man pašai negribētos nopietnas attiecības, bet, šķiet, ka no vienas puses esmu arī sākusi saprast šo dažu (vai viena) randiņa pievilcību. Ja nu tā ir sagadījies, ka dažādu iemeslu deļ nekas nopietns ilgākā laika posmā neizveidojas, tad ko? Kāpēc gan nevarētu reizi pa reizei ļauties tādam `rozā briļļu` efektam un izbaudīt labu vakaru visā tā garumā!? Nenoliegšu, ka savu lomu šeit spēlē arī adrenalīns un, tā saucamais, medību intinkts.
Turklāt, domāju, ka ikvienam gribas būt mīlētam un justies iekārotam, pat ja tas ir tikai uz īsu brīdi!
Tā nu, lai parāk nenovirzītos no tēmas, teikšu tikai, ka cilvēki ir dažādi un, kas vienam der, uz citu var iedarboties pilnīgi pretēji...

Interasants jautājums... Bet domāju, ka problēma rodas tajā, ka jēdzienu 'mīlestība' katrs cilvēks varētu nodefinēt atšķirīgi. Kas ir pieņemams vai pat pašsaprotams vienam, var likties pilnīgi nepieņemami otram un tad nu nekāda mīlestība laikam nesanāks... Taču, ja izdodas satikt pareizo cilvēku, arī man gribētos ticēt, ka īsta mīlestība ir iespējama!

njā, šādi laikam jau daudziem ir gadījies...es arī kādreiz ticēju tādiem tekstiem, bet esmu sapratusi, ka būtībā tas neko nenozīmē! Negribot aizvainot to 1% džeku, kas tiesām piezvanītu, ja tā ir teikuši, es ieteiktu situāciju ņemt savās rokās - ja Tu uzskati, ka džeks ir tā vērts, tad paņem telefonu un piezvani viņam pati (daudz jau neko nezaudēsi un gaidīšana vaismaz būs galā), bet ja nē - tad labāk aizmirsti - pasaulē ir arī labāki!