Es gan nesaprotu kāpēc tāda skaitļošana pēc pirmā randiņa vispār ir vajadzīga. Ja gribi satikties, to uzzināsi otrajā vai trešajā randiņā bez skaitļošanas, bet, ja negribi - tad kāda jēga kaut ko skaitļot.

Drosmīgs cilvēks šodien? Vai tādi ir? Un ja ir, kur viņi ir? Visa sabiedrība redz, kā tiek pārvaldīta valsts, viss iet absolūtā nejēgā. Bet nav jau cilvēku, kuriem būtu drosme iziet ielās, lai kaut ko mainītu. Vieglāk ir aizbēgt! Jo ir jau pareizi, kuram gan ir vēlēšanās 1/3 dzīves pavadīt cietumā, tā, kā mūsu valsts likumi paredz. Vairs nav ne Astru, ne Matrosovu, ir tikai jūdasi. Jo arī es pats neredzu iemesla kāpēc man ar savu atlikušo mūža daļu būtu jāziedo citu ievārīto mēslu strēbšanai. Bet, ja citādi, tad varētu doties nāvē gan idejas, gan arī citu, man pašam pietiekoši svarīgu, apsvērumu dēļ pat īpaši par to nedomājot. Vai tā ir drosme, nezinu.

Viss būtu atkarīgs no tā, kāpēc man ir vairs tikai šīs 5 minūtes. Ja tas ir bads, tādēļ, ka man valdība ir atņēmusi iztikas līdzekļus, vai ārsts, kurš man atteicis palīdzību tikai tādēļ, ka man nav naudas samaksai, bet, ja es vēl spētu iet vai braukt un paspēt, tad legāli vai nelegāli iegūtu ieroci un ietu paņemt kādu, no šādiem mana likteņa lēmējiem, sev līdz. Domāju, ka jūtot to, kas ar mani var notikt, no draugiem un mīļajiem būtu jau sen atvadījies un nokārtojis arī citus rēķinus ar dzīvi.

Ak, šis naivums! Ne jau zeķubikses viņam vajadzīgas, bet patīk pats šis to novilkšanas process. Un, iespējams, redzamie vai iegūstamie jaukumi pēc tam.
Laikam jau šeit ir salasījušās vienas svētās nevainības. Un ja vēl vīrieši-bērni arī tepat, tad jau gan pilns komplekts.

Senie grieķi ir teikuši, tā rakstos stāv rakstīts: Ja nezini kā kādu lietu kārtot - pajautā sievai. Un izdari otrādi! Tā lūk par sievietēm ir sprieduši senatnē.
Tagad, ko tagad par viņām var zināt. Piemēram to, ka igauņu vīri  20% gadījumu savās ģimenēs audzina nevis savus bērnus, bet gan svešu vīriešu bērnus. It kā nevarētu domāt, ka vējš viņus viņu sievās iepūtis.
Laime ir savu sievu pazīt no bērnības, noprecēt nevainīgu un vismaz reproduktīvā vecuma laikā nodzīvot saticīgi. Pēc tam vīru zināšanas par sievietēm visbiežāk kļūst nepilnīgas, dažkārt anekdotiskas.

Domāju, ka sievietes pašlaik neapzinās savu atbildību tieši jaunās paaudzes radīšanas sakarā. Izskatās, ka neviena nav aizdomājusies, kāpēc agrāk precējās nevainīgas, un tikai tās bija tiesīgas kāzās uzlikt sev baltu plīvuru. Un pie kā reāli noved šodienas izlaidība. Nesniegšu šeit konsultāciju bioloģijā, bet tās ir lietas, kuras vispirms sievietei būtu jāapzinās pirms runā par daudzvīrību. Sievietei tāpēc, ka tā rada jaunu dzīvību, kurai būtu jābūt veselai, ar labu raksturu un spēju nākotnē iekļauties sabiedrībā. Bet vai tā vienmēr notiek? Kāpēc nenotiek? Vai par to esat domājušas?

Ne visas brīvdienas man iekrīt svētdienā, tāda nu tā darīšana. Un tad arī ar to baudīšanu dažreiz ir tā kā ir. Bet dzīve ir tāda kāda tā ir, viss notiek pa īstam, dažkārt stipri reāli un baisi....

Es gaidu, kad beidzot pienāks tas laiks, kad cilvēki beidzot atmetīs visas, ja nē, tad lielāko daļu savu sīko ambīciju, lai apvienotos vienotai rīcībai, ar mērķi ieviest kaut vai elementāru kārtību un tiesiskumu valstī, kurā pašlaik neviens ne par ko neatbild. Bet zina tikai tukši muldēt un melot. Tad arī varētu cerēt, ka iestāsies laiks, kad būs darbs, labi mērķi un cerība, ka Valsts varētu iziet uz attīstības ceļa. To tad arī gribētos piedzīvot jau 2010 gadā. Protams, neaizmirstot par meitenēm, mīlestību un personīgo laimi. Bez tā jau nevar.