Kļūdāmies tāpēc , ka esam tikai cilvēki.

Bieži vien liekas , ka mūsu pacietība nebeidzas , nu gluži kā Sahāras tuksnesis (bet tam arī ir robežas!)

Tas  ir ļoti personisks jautājums , jo ir dzīvē brīži , kad meklējam palīdzību -  vienalga pie kā.Un kāpēc gan ne pie zīlnieka , arī tad kad nemaz tam neticam.

Paldies,jo mums apkārt ir tas ko paši radām.

Visu nosaka jautājums , ir tādi uz kuriem albildi sniedz sirds ,uz citiem prāts, uz citiem vispār nav vēlešanās atbildēt.

Ar spītību mēs daudz ko panākam , bet ar pacietību  mēs  daudz ko paciešam un ilgāk sevi  noturam vienuviet.

Noteikti nē, dažiem tas ir laimes un vieksmes datums, it īpaši ja tā dzimšanas diena.

Neatkarīgi no tā cik ilgi mīl, ir kopā vai draudzējās , naids atnāk neiedomājami ātri , jo līdzās ir bijis un būs vienmēr.