Es domāju, ka kopīgs vai katram savs maks - katra pāra izvēle, bet speciāla slēpšana gan labi nebeigsies.

Esmu dzīva, tāpēc gadās visādi. Pārdzīvoju, ja neiet darot ko nozīmīgu. Ja var atlikt uz "labāku" laiku, atlieku.

Nevienam nekas navjābūt. Bet ja ir aicinājums, tad kamdēļ nē?

Dusmas vienmēr pilda savu funkciju - parāda, ka kaut kas nav labi. Kā ar tām rīkoties, lai labi kalpotu? Tas gan katrreiz jāizvērtē attiecīgi situācijai. Žēl, ka mums to skolā nemāca, un pavisam traki,, ka no bērna kājas iemāca, ka dusmas ir peee.

Mani novērojumi ir tādi, ka cilvēki ar vienmēr labu garastāvokli ir pavirši. Saules trūkums reāli ietekmē cilvēka garastāvokli jo  prieka hormoni mazāk izstrādājās.

Laimīgs ir tas, kuram pareizie hormoni labi izstrādājās un kuru māte mācēja būt laimīga. Tad neko speciālu vairs nevajag, ne tiekties, ne netiekties.

Dažiem gan dikti neveicas!!!!

Ja ļoti skaļi kliedz, tad jau droši vien ka NĒ

Novodvorskai ir izcils intellekts, vai tas pelīdz būt pievilcīgai? Vai daudzi vīrieši sapņo par sexu ar viņu???

bez variantiem