Ja neviens neslavē, tad jau labāk sev to pašapziņu pacelt, redz kāda es malacīte

Pie baltas lapas apsēžos....Nekas nesanāks, dzīve jau nav melnraksts, kuru izmet un sāc rakstīt no jauna

Tad, ja neizsaki savu viedokli Tu es egoists, jo gaidi, ka visi atminēs ko Tu domā, un rezultātā tāpat esi zaudētājs

Nav jēgas uztraukties, jo apstākļus mēs nevaram mainīt, tikai redzam sekas

Nav, ja negribās nēed! Nevienam tas neskādēs

Nav emocijas, kas ar ko, cik un kā, un parasti arī patiesāk, gribat piekrītat, gribat nē, tomēr kaut kāda patiesība tur ir un, ja vēl patiesi tā ir, tad vainīgie jau neatzīsies, ka ir.

Turēt figas kabatā, vai ļaundarim iedomāties, ka uz galvas ir helikopters- pamēģini, tas strādā, un smejies, smejies....

Ja jau lūdz, tad zin, ka varu palīdzet, un, ja var, tad kāpēc ne...

Vai tad vērtējumu nedodam mēs paši: apģērbies koši, nutā nu gan , apģērbies pelēka, ko nu  tas cilvēciņš. Nav jau āriene noteicošā kāds kurš ir...Zelta krūzīte bieži ir ar   māla vidu, un otrādāk.

Dalīta bēda pusbēda, dalīts prieks dubults prieks, ja nu ar nelaimīgajiem ir tāpat...