iemīlēšanās ir kā narkotisks reibums, kad domā par otru visu laiku. bet mīlestība ir tad,kad domā tieši tās pašas domas (es gribu ar viņu būt visu mūžu, darīšu visu lai viņš/viņa ir laimīgs u.t.t.) bet skaidrā prātā, bez spārniem un tauriņiem vēderā. iemīlēšanās pāriet un uznāk un tiešām ir ķīmiska reakcija, bet mīlestība ir noteikts lēmums, instinkts, mērķis... Nu tā kā māte mīl savu bērnu, bet nav viņā iemīlējusies. Tāpat arī otru pusi var mīlēt. Un protams, iemīlēšanās ir tam piedeva. Es piemēram mīlu savu vīrieti, bet ik pa laikam arī viņā atkārtoti iemīlos ;)

Jāuzzina, kādi bija apstākļi, motīvi, jūtas. Ja otra pusīte ir tikai kaisles objekts, tad ir saprotams, ka kaisle var pāriet. Tāpēc otrai pusei jābūt kā labākajam draugam, tad arī vismazāk iespēju, ka krāps. Ja vien cilvēks nav donžuāns, visbiežāk iemesli meklējami attiecībās.