Nu,re,visas atbildes ir jaukas,tādēļ nevaru izvēlēties labāko atbildi.
     Manprāt,godīguma etalons varētu būt manis pieminētais bezkompromisu dīvainis ar mūždien uzdauzītām acīm (ir tak jāziņo ,ka kaimiņš pa klusām labo autiņus!),bez ģimenes,draugiem un ar milzums ienaidniekiem,ar slēģiem pie logiem.Katrs viņa solis ārpus mājas ir veselībai bīstams.Taču mums ir ģimenes,draugi,kaimiņi,ir veselas logu rūtis,varam pastaigāties,jo pieprotam kompromisu mākslu un tā mūsdienās ir nepieciešama,Vai varat iedomāties Saeimas deputātu,kurš vienmēr laiž matku pravdu,cik ilgi viņš būs deputāts? Uzsvērt savu /vai partijas/godīgumu ir bīstami,it sevišķi tad, ja gaidama ievēlēšana kādā augstā amatā,jo tad tak uzradīsies kāds riebīgs urķis, kurš būs sameklējis kādus nesmukumus tavā biogrāfijā un "uzpūtis milzīgu ziloni".Tāpēc labāk būtu neņemt šo vārdu mutē,bet dzīvot šā vārda atbilstībai.
Par sevi varu teikt, ka neesmu godīgs,bet cenšos tāds būt.