es vienreiz zilupē šķērēs sagāju. nakti pie čangaļa nogulēju, silti un no rīta ar 75. iznesa fūru ārā un vēl līdz iedeva. ne velti tas sarkanbaltssarkanais.... redzi, es abiem andiem tā vāru pateikt, viņi mani par čivli sauc, pie galda arī. ja kāds sveš pateiks - tur arī kritīs, ar to pašu muti. es tā domāju, tā rīkojos.

tie no austrumiem nav draudi. nolauz bērzu un iebāz stobrā - lai sēž un škauda. pie Bauskas tur būs grūtāk, tur muguru pret muguru jāstāv. Bet tas nekas, katram gribas mājās - izmetīs ar tiem kukaiņiem pūku un būs pie galda. Čangalis, no Balviem Andis, izspers ar kāju no dīķa ārā karpu. Un abi kopā sadziedāsim. Tā mana dzimtene, katram draugam lauki, rokas siltas...ko tie svešie te vazājas, ko

man te draogos divi oši, un kas, man kas draud? jopiķ. es pat rītos dirst eju mierīgi.

draugus, skuķi, vārdā sauc. tā tam būs būt. un diirsā Šlesakovu. Rīga vien jau nav Latvija. Aiziesim uz vecā Balvu ceļa, un tad lai šie mūk atpakal. Jurčiks ar antresolu plesā izgaiņās kā odus.

http://youtu.be/F5UfWoLbRwE