Kapec sanak sapinat tikai sev miljos un dargos cilvekus? kapec vnm pec laimes sajutas vnm sapju jura.... eh..
Atslegas vārdi: pajauta sev...0
Šis jautājums būs mūžīgs, kamēr vien pastāvēs Cilvēks. Jo tikai ar sev ļoti mīļajiem un tuviem cilvēkiem mēs - "caur uguni un ūdeni", caur "sāpju jūrām un laimes nirvānām"...Tā norūdās jūtas, veidojas pieredze. Ja jūtas "izčab" - tātad nebija vērts...
Ja esi otru sāpinājis - Tava sirds pateiks priekšā, kā rīkoties - svešu cilvēku pieredze te nederēs! Lai Tev viss izdodas!
Tāpēc ka viņi visu laiku ir blakus!
Līdzsvaram...lai aiz lielas un ieilgušas laimes mēs nesāktu lidot to drīkst tika eņģeļi!
Nelaid iekšā,tad nebūs ar sāpēm jādzemdē!!!...
.. tāpēc ka tie ir vistuvāk un, ja arii pateiksi ko neapdomātu, viņi tevi sapratiis un pat lielāko ties piedos neprāta vārdus ...
jo tad kad mes kko daram-mes domajam par sevi-ka man bus forshi..kad esam kko izdarijush tad aceramies,ka mums ir milie zinamie..bet mes ejam tikunta traucamies pie neiepazitaa-nezinamaa :D :D
Mēs dzīvojam duālā pasaulē- kur visam ir pretstats... rīts- vakars, gaišais- tumšais, Saule- Mēness, salds- rūgts... Un tas attiecas arī uz emocionālo sfēru.
Pie tam- nekur nav kā akmenī cirsts, ka sāpināt sanāk tikai mīļos cilvēkus, var arī pilnīgi mazpazīstamos cilvēkus pamatīgi sasāpināt.. un tapat - ka obligatā kārtā pēc laimes sajūtas būs sāpju jūra.. Ne vienmēr, ne vienmēr.
tapec ,kad ir balta stripa un melna ,dzive nav rozu lauks,bet cies tie kas ir vistuvak,bet parejiem sad tad ir pilnigi vienalga ,kas notiek ar tevi,bet vienlaicigi vini ir vienigie ,kas piedod un palidz,live is live