Vienkaarshi...
4. okt 2009. 00:50
Kad zieds saak uzziedeet,mees vinju apbriinojam,prieceejot savus skatus un sildot sirdis...kad zieds saak noviist,mees vairs nepieveersham tam uzmaniibu...
Ja paarnesam uz cilveekiem,,,Peec kaadas skalas,vai cik gadiem,var spriest,-shis "zieds" savu jau ir noziedeejis?..
Labākā atbilde
bet ko līdz tikai skaistie, tukšie vēja ziedi, ja tie nenes augļus...? Tāpat ir ar cilvēkiem.... tas skaistums,kas piemīt jaunībā, nav nekāda mūžīgā vērtība, akmenī iekalta...tas palēnām zūd, nav noturams ne ar kādiem kosmētiskajiem līdzekļiem...ļoti būtiski nozīmīgi,ja cilvēks ir spējis attīstīt savu iekšējo (garīgo) skaistumu, kurš dažkārt "zied" mūžīgi...traki ir tad,ja cilvēks jau ir "noziedējis" ārīgi, iekšēji tā arī nekad "neuzziedējis"...
Atbildes (6)
..kad acis nemirdz un dvēsel nepriecājas, tad ar tevi ir cauri:)
Tam nav nekāda sakara ar gadiem! Ziedēšana atkarīga no cilvēka iekšējās pasaules! Ir jauni cilvēki par kuriem var teikt- vecs! Un ir omītes ,kuras sirdī vienmēr jaunas un ar pozitīvu dzirkstelīti - super ,,ziedi,,.
skalu nav vecit,ja nozied tad nozied un amen baznica!
Mīloša,garīga dvēsele dzīvo mūžīgi:)))
To var pielīdzināt cilvēka dzīvei.
Piekrītu iepriekšējiem - ne ārējais skaistums ir galvenais - bet iekšējās vērtības, to dziļums un skaistums, un gadi te mazu lomu spēlē...