...gribeet un uzdroshinaaties...
Shie teksti ir dzirdami biezhi un dazhaados aspektos.Bet,ja tu negribi,tad tas jau nenoziimee ka neuzdroshinies un ja,neuzdroshinies,tas nemaz nenoziimee ka negribi...Vai tik tieshaam,vaardi speej mums jaukt praatus un dziit izmisumaaVai arii,pie vainas,nemaz nav vaardi,bet jeega?
Atslegas vārdi: teksti1
vārdiem ir gan jēga un diezgan pamatīga....vārdi ir mūsu materializējušās domas...un,ja ir gribēšana, bet nav uzdrošināšanās, tad par maz ir spēka un paļāvības pašam uz sevi...man patīk doma, ka nekad nevajag nožēlot izdarīto, bet gan nožēlot to, ko neesi izdarījis...
Gribēt var trakas lietas sadarīt, bet lai uzdrošinātos to darīt, jau ir cita lieta! Ir reizes kad vajag lai kāds vienkārši sirsnīgi ,,pagrūž,, Tevi, citreiz pašai ar sevi jātiek galā un jāpārvar nedrošība. Viss atkarīgs no tā kāda ir tā gribēšana :))))
Bieži vien vīriešiem "labākajos gados" ir diezgan grūti ko uzdrošināties vai radikāli mainīt personiskajā dzīvē,uzņemties atbildību par kādu,spert patiesi vīrišķīgi cienīgu soli,bet tas nenozīmē ka to viņi negrib.....Tā ir,jā...( nedomāju kādas grēcīgas izdarības,tur jau reti kurš bremzē....)
Lai uzdrošinātos, bieži vien vajag pašam sevī atrast drosmi - kaut tur iekšā dīdās tas "jā", varbūt "nē"...jo ar gribēšanu būs par maz, ja neuzdrošināsies!!!