Daugava tek uz leju.

maxi, mulķi, nesit valdi kaunā - daugava tek uz jūru, jopiķ. kains ābelu nosita par veciem jokiem.

šitam te, latviešu literatūrā ir drusku virs četri, skolotāja pajokojās, un tagad dragā kopīpastu pa visu monitoru - no draugiem līdz feisbukam. mūjābeles, skolotājas joku var saprast - lielākā daļa no vēlmēm vairs nav kā agrāk - es iemācīšos, es uztaisīšu. tagad ir kā zvejniekam - kaut man būtu. bet ja visi vēlēsies, kas tad, jopiķ, baros?! zemniekam vairs neviens roku nedos, šis jau netīrs, sūdos rakājas, sabojās vēl nagu laku.

Uz juras pusi!nja nezini kur jura tad iemet lapinu un tad jau manisi kur aizpeld tur jura!

Uz Rīgu.

Protams,ka no austrumiem uz rietumiem,Rīgas dzeramajā ūdenī ienes arī mēslus.