Sievietēe kura dzīvo bez mīlestības. ( sava rakstura delļ nevar ne ar vienu sadzīvot ) kļūst par neciešamu RAGANU.

mēs visi kādu /kautko mīlam-savu zemi-dzimteni,savus vecākus un bērnus,savu dzīvesbiedru.Un ja dzīve ievirzījusies ,ka dzīvesbiedra nav-varbūt latiņa ir bijusi par augstu,varbūt sievietei ir citi iemesli-zinu tādu sievieti ,kas vairākus garus gadus kopa savus smagi slimos vecākus-jā ir viņai labi draugi,bet precējusies nav,jo izlēma-ja savu bērnu nebūs -nu tad nevajag.Ir laba speciāliste,rūpējas par radubērniem.Un draugu vidū ir arī sirdsāķītis-kas zin,abi aizies pensijā-varbūt....

....citus ienīst sāk tie,kas pārmērīgi vēlas būt "topā" un pārvērtē savu vērtību  
Jo citi cilvēki viņos neredz tos labumus,ko paši sev piedēvē!
Dzimums te nav pie vainas...

Nē, tas tā nav ! Nekas nav obligāts ārpus savas ģimenes !
Jēdziens '' mīlēt '' ir daudz plašāks par zirnekļu tīklu ! Tas ir horizonts .... plaša , nepārredzama jūŗa ..... ziedoša pļava .... ......................

Lai kļūtu par mizantropu, nav obligāti jābūt sievietei. Cik atceros - vēsturiski lielākie mizantropi tomēr ir bijuši vīrieši. Par sievietēm vēsture klusē.

kāpēc ienīst?- jo mīl...un ne viss ir jānosauc par Naidu