Parasti nedusmojos,bet purpinu un ātri vien aizmirstu,es neko sevī nepaturu,lai nenodarītu sev un citiem pāri.
Atslegas vārdi: dzīve attiecības doma1
Noraksim tās dziļi sevi,nelaidīsim uz āru.
Dusmas bojā skaistumu,tāpēc es no tām atturos un nav ko noglabāt
Vēderā.
Uzveic dusmas ar sirsnību. Atmaksā ļaunu ar labu.
dusmas ir kā tvaika katls ar pārlieku lielu spiedienu, ja to reiz pa reizei "nenolaiž", tas uzsprāgst un noplaucē visu sev apkārt. dažreiz tvaiku vajag nolaist savlaicīgi. tikai otrai pusei vajadzētu iegaumēt, ka šai ar tā var būt, un uzņemt ar izpratni. citreiz vienkārši, kā Lina teica, atbildēt ar sirsnību. Tas ir jāprot, jāiemācās. Dusmas ātri noplok, bet iekaisis naids nekad.
Nekur!
Padusmojies un palaid prom...
Dusmas nevajag glabaat,jo tad taas pasruuk nepiemeerotos briizhos,aizskarot tos,kuri ne pie kaa nav vainiigi...Vislabaak taas atdot atpakalj tieshi tam,kursh taas aizdevis...
Neglabā,noliec pa ķērienam!
Pērs Gints - teica:dusmas...tā ir pārmērīga bailība! Ir niknie suņi,ir dusmīgie cilvēki,laikam viss ir pareizi! Dusmas nav jāglabā,tā nav tā vērtība.
Kāpēc jautājums par vodku un martini ir slēgts ?? Galvenais ir nemaisīt, bet nedaudz sakratīt, bet precīzu atbildi cik atceros var dabūt pie Bonda, Džeimsa Bonda..
Par dusmām, kādreiz paanalizē, par ko tu dusmojies, un kad tā iedziļināsies jau ar vēsu prātu, izrādīsies par sīkumiem, jo dusmu brīžos runā mūsu ego, jāieslēdz vairāk humors, miers, līdzjūtība..
Katrs ar to cīnamies un tā ir galvenā dzīves jēga, atkratīties no sava ego.. Bet tālāk ceļš ved uz vismaz 2 h garām sarunām.. :)))