Nevarēju saprast kur palicis ir mans laimes krekliņš  

tas bija mans visskaistākais murgs...par rozā ābeli...bet kā izrādījās-tā- sega pie manas gultiņas-bērnībā...skrēju to apskatīt-bet-zaros karājās āboli

Cilvēks.

Nu, ik pa laikam kāds nebūt murdziņš naktī parādās.
Eksāmens jākārto, bet nevaru atrast auditoriju...projekts jānodod, pieņemšana, bet es viņu nemaz vēl neesmu sākusi...jāmūk, bet durvis ciet...
Kamēr murdziņš tikai murga formātā, varam iztikt.
Galvenais - lai nesāk materializēties

kādreiz bērnībā,ka dzīvoju uz atsevisķas planetas,mana pilsēta atrāvusies un aizlidojusi visumā

Tas bija tas murgs ko negribu atcerēties,,
Lai viņiem vieglas smiltis,.,
Ja murgo gandrīz katru nakti,,tad nemaz nezinu kurš sapnis ir bijis vislielākais murgs',..

Man liekas ka man tādu bija gana daudz..bet negribu publiski par šo runāt, tas ir ļoti privāti, manuprāt.

Viens no bērnības, bet vēl tagad atceros. Tāpēc jau - ļaunākais murgs! Laikam toreiz biju filmas saskatījusies vai grāmatas salasījusies - to gan tagad vairs neatceros. Sapnī iegrimu plūstošajās smiltīs un vairs netiku ārā! Un arī pamosties nevarēju! Māte pamodināja, kad jau biju zila nobļāvusies un noraudājusies... Brrr...