Skatos uz aizsnigušo mežu ziemā. Uz ziedošām ievām un vizbuļu segu pamežā - pavasarī.
Vasarā ņerkstu, ka diena dabā atkal pagājusi bez manis...
Rudenī skatos, kā iekrāsojas meži uz atvadām.
Varētu jau pusceļā palūgt šoferim, lai pietur un kāpt ārā. Bet mikriņā tā nav paredzēts.
Tas ir pārvietošanās veids, kad stundu aiz loga ir pārmaiņas, bet tu -  ar biļeti no punkta A līdz punktam B, līdz galapieturai...

strādāju par savu šoferi

Runāju pa telefonu, vēl paspēju kādā veikalā ieiet, taču ceļš nav tāls 1 un 2 - māja klāt.  

pa ceļam uz mājām-domas-par mājām...tu redzi visu..kas palicis novārtā pamests...un labot to steidz!...čau-ķeizar!...tava valstības vara ir lauzta...pa pulksteņu stundām-pēc 17:00 esmu-sev-neaizsniedzams tev!

Braucu, lai ātri tiktu pie mājas darbiem..

Kopš konstatēju, ka pārvietošanās ar privāto auto Rīgas robežās laika ekonomijas ziņā ir tikai ilūzija un tāpēc esmu izvēlējusies sab. transportu, tad mēnesī ceļā "no"- "uz" izlasu vismaz 2-3 grāmatas, ko agrāk, laika trūkuma dēļ nevarēju atļauties.

čāpoju