kafija un tēja bez cukura man negaršo...divas dienas atliku iegādi...mēģināju noturēties...bet kāpēc man liegt sev baudas-tīkamas...un sapnī redzēju daudz cukurapakas plauktos..un nodomāju-veikalā nemaz nepamanīs, ka vienu mazāk...un štukoju, kā lai es neuzkrītoši paņemu...
cilvēki parasti saka-aizej un paņem maizīti, desiņu, krekliņu...bet par maksāšanu neviens netur bēdu...jo-tu un prece ir galvenie...bet vidusposms-no ņēmēja atkarīgs....bet kuram gan tas interesē!...vidutājs-nauda!