Atskrēja zvirbulis un teica: „Čir!
Čirčirčir-atnācis, čir-nācis ir!”
Zīlītes satrūkās, prom ātri steidza,
Zvirbulis teikumu nepabeidza.

Atskrēja žagata uz launaga laiku
Paknābāt sēkliņas, speķīti svaigu.
Skatās – tur zvirbulis sabozies sēd,
Ne gardu speķi, ne sēkliņu ēd...

Žagata paēd, notīra knābi un teic:
„Zvirbuli, mosties un īgņoties beidz!
Drīzi būs sals un Adventes laiks ,
Atnāks tas baltais un būs visiem prieks!”