pa naktim zem sava vecisa...........

man liekas, nemaz tā ij nekliedza. viņas sāpi izdziedāja. vismaz man ōme pa kluso dziedāja katru dienu darbiņus darot.

ta kaluma cilveki centas visas sapes izslimot vienatne , nu nedalijas savos dzives noslepumos ka to mes tagad daram :)

       Man māmiņa kādreiz mācīja : ja dzīvē kas izies ne tā, tad labāk aiziet uz dārzu un izravēt kādu dobi, vai vienkārši pie puķu dobes pakavēties...Tad nevienam nebūs pamata zelēt pa savām mutēm JAUNUMU...Un tā esmu rīkojusies - ja kas sāp, aizeju uz mežu izstaigāties, vai vienkārši paņemu adīkli.....Kādai kaimiņienei uzticēt savu neveiksmi būtu tas pats, kas ielikt rakstu avīzē....

kas to lai zina,aizmirsu pajautat

Ja ,piekritu Ze Be, un ari nebija tadu krenkju,cilveki bija jaukaki,,ne tik nenovidigi un skaudigi,ne tik izvirtusi, Bija protams,bet ne tados aperos ka tagad.....

laikam spilvenā...vai kartupeļu vagā...

varbūt rijā labību kuldamas.

naktī spilvenā izraudājās...  

Internets jau nu nav tā vieta, kur izraudāt asaras. Mūsu mātes un vecmāmiņas savu sāpi izdziedāja tautas dziesmās...

ar graabekli vecajam pa galvu uzdeva un vaarossu uudeni aplauceeja..., jo komenteet otra darbiibu nebija veerts, mauca ar visu ,kas pa rokai bija...:)),

tad neraudaaja ,bet nobreecaas..., un sad tad teeloja ,ka siipolus mizo...KOZZZ