Atslegas vārdi: zebe1
Dalītas izjūtas. Dzīvībiņu žēl.... Bet....tās briesmīgās niedru plantācijas, gadiem nepļautās pļavas, aplūzušie, izpuvušie krūmāji, nožēlojamās būdeles- da lai deg! Pēc tam tīrāks skats uz pasauli!
Pieredzes nekādas,bet iedomājoties,cik daudz dzīvības aiziet postā,gatavs tos dedzinātājus savām rokām nožņaugt,ja redzēšu,..........maitas tādi.
Agrāk, manā jaunībā, laukos savos tīrumos dedzināja vienmēr un praktiski visi. Vecie to motivēja, kā tā izdegod visādi knišļi un kaitēkļi, kas pa ziemu sagūluši vecajā zālē - visādas ērces un citi nešķīsteņi. Nepieskatītās vietās gan nededzināja, un puikas šai lietai klāt nelaida, varējām tikai noskatīties no malas. Un darīts tas arī tika ar prātu, ievērojot vēja virzienus u.t.t.
Šodienās sīkajiem gan tas ir tikai izklaide, ko noteikti vajadzētu ierobežot un pat gruntīgi sodīt par to. Prasmes nekādas nav, bet papriecāties patīk, un tas noved pie lielām nelaimēm. Ņemot vērā mūsdienu tikumus, uzskatu, ka šie striktie aizliegumi ir pamatoti un pareizi.
Kādreiz dedzinājām............tagad tikai skatos,kā citi to dara.
Un vaktēju,lai savai mājai kaimiņi paksi nenosvilina...........
Man reizi dzēšot kūlu aizdegās bikšu stara,rāvu tās bikses nost.No tās reizes negribās vairs dedzināt.Bikses beiktas,toties škūnis paliga nenodedzis.
Jauks laiks ej gulēt un domā kas no rīta būsi-apcepts vai nedacepts.......bet tā dedzināšana jau pati par sevi neesot nekas ārkārtējs tā dzirdēju vienā dienas jautājumā LNT
es tos dedzinātājus uzskatu par viskaislīgākajiem azartistiem.. vienu gadu nodedzina savu māju, otrā jau kūti paspēj nosvilināt.. ja sava *pieredze* nelīdz, tad ko no citu bēdīgā iznākuma mācīties..ppp
Mūsējie izceļas ar kūlas dedzināšanu...pat ārzemniekus iemācīja...vajadzētu sodīt un kā vēl...sadeg kukainīši,putniņi,nerunājot par ēkām,kur cilvēki paliek bez mājām,iedzīves...es esmu PRET kūlas dedzināšanu...