Nu man maja mezmala ir upe kadu km-pati Lielupe,bet suns jau citur,valdba lems un palaidis pensija kados 75 gados...vieniga viziJa a rit es vel te bushu vai citos medìbu laukos,un vel jau nav zvanits vai bus par ko iepirkties...  

sava mājele, savs mazais uzņēmums un slepeni rakstītu grāmatu. vai arī ceļotu pa pasauli līdz nomirtu kādā ceļmalā pilnīgā klusumā un mierā. būtu savu dzīvi nodzīvojis pilnvērtīgi un daudz ko iemācījies. neesmu tāds ģimenes cilvēks. mīļotā varētu būt, bet ne piesiets pie mājas un kāda cilvēka. ne šajā dzīvē. zinu, ka jāiet cits ceļš man.

Neticu , ka tik ilgi novilkšu , tāpēc vispār par to nedomāju .

Palikt uz kājām,lai pats par sevi varētu parūpēties un nebūtu atkarīgs no citu žēlastības...

tas nemaz nebuutu tik slikti!! es pats arii dziivoju laukos un zinu kaa ir buut mieriigaa videe un pilniigaa klusumaa!! :)

Nav nekādas vīzijas.....ā....izdomāju....vecumdienās sameklēšu vecīti,un dzīvosim viens otram.

Vīzija?
Es joprojām kopā ar savu dzīves vīrieti, ar bērniem, mazbērniem lauku ciematiņā.

kopa ar tevi

vecumdienas...domaju ka bussu super milja maminja... vecmaminja...vecvecmaminja  un kadam milja sievinja.
kopa stebereesim pat aiziesim uz kadu balluku!
a nave...ko darit katram savs laiks un katrs sanem pec nopelniem.galvenais lai ir veselais saprats un veseliba neklibo!

He latvijā tā būs diezgan dramatiska aina.Visur ir neziņa.
Ja ļauts sapņot,tad gribētu dzīvot kopā ar kādu no bērniem un auklēt mazbērnus,mīļot,čubināt,lutināt tos!!!

Vecumdienas?!Var jau uz to paskatīties ar humoru, bet tās nebūt nebūs vieglas un jautras..Arī es gadus 25-30 atpakaļ par to pasmaidīju un biju pārlicināta, ka tad ceļošu, būšu ūdens tuvumā, baudīšu mieru un vienkārši atpūtīšos, jo visu mūžu esmu godprātīgi strādājusi dažādos amatos, dažādos līmeņos, bet miljonāra statusu neizdevās sasniegt...man jau tagad paliek neomulīgi , kad domāju par to, kas sagaida mūs, vienkāršos mirstīgos vecumdienās...lielai daļai tās pat nepienāks...
tāda ir realitāte, nenāk smiekli, lai kā arī gribētos jautri pasmieties par nopelnīto atpūtu vecumdienās...Albertiņ, sapņo vien... lai izdodas sapni piepildīt...

Dzīve uz jahtas, plunčājoties pa vidusjūru! ;)

vizija bajgi laba ka mes ar draudzeni panemot savus stekišus ejam uz krogu dancot ar jauniem pujšem,un paradam tiem jaunajem kur veži gul!!

lidz vecumdienam janodzivo,lidz tam bus izdomajusi tadus likumus,ka novilks nodoklos pusi no pensijas!

es buutu traka Ome..
kada man ir shobriid vecamamm.. :))
katru dienu ietu pie kaiminjieneem-klachoties,dzelteno presi taisiitu.. :))
majas nesedetu ne mirkli..
mazbeernus lutinaatu cik uziet.. :))
maja man buus havai salaas,ar baseiniem 3...
viens liels  otrs burbulju,treshais aukstais :))
utt
sapnjot talaak :))

Pēc 50 gadiem man nebūs neviena kredīta, es būšu brīva un ļoooooti bagāta  meitene   rullēšu ar moci un koķetēšu ar jauniem puišiem (brrrrrr..... tas gan būs perverss skats     

Ar tām vecumdienām ir tā , kā nu katrs jūtās un kā viņš savu dzīvi dzīvo, citam jau pēc 30 šķiet, ka viņš ir vecs, bet , ja tā nopietni, tad katrā vecumā ir savs skaistums , un protams dzīves pieredze. Un ja tu vēl visu savu mīļumu vari dot saviem mīļajiem, tad ko vēl vairāk vēlēties  

Kā lai ņem =tās vecumdienas-pēc gadiem vai kā pats jūties?Kaut arī,ja ir gadi,bet jūties ļoti labi,tad izmanto visu,ko dzīve vēl piedāvā:biznesu,tusiņus(ja ir ar ko un kur),
ceļojumus(ja nabaga pensija to ļauj!!!!)Priecājies un pasaule(vismaz daba)tev smaidīs pretī un jutīsies vēl labāk TU pats.

Dažu vīzija ir dirnēt kādā no n-tajiem čatiem.

lauku maajinjaa meža maliņā