Silti neiesaku,satiku un parbijos,domaju,kur tada vareju iemileties?Uz sevi fotenes ari paskatijos,šausmas,laiks tomer parverš mūs gan ārēji un iekšēji.Kas bijis tas aizgajis,jo milejam jau to - pirms 20g.tas kuru satiekam tagad,ir cits cilveks.
Nu...nezinu gan....
Paanalizējot, kāpēc gan nezinu? Ja jau nevēlētos, tad skaidri arī pateiktu - nē, bet es - nezinu...tātad baidos satikt....prāts saka - nevajag! Ir taču labi, mierīgi, pierasti....
Kāpēc sarežģīt lietu kārtību?! Apzināti satikt es tomēr nevēlētos, jo viss, kam jānotiek, vienkārši notiek, tāpat, nejauši!
Jā
Jā, labprāt !
Veca mīlestība nerūsē, ja tik to laicīgi un pareizi iesmērē.
nesaprot
Nee,jo man jau ir milotais cilveks blakus,kuru es loti milu un cienu.
protams
Jautājums kādā situācijā esi patreiz (ģimene , bērni)
un jautājums kādā situācijā ir tā otra puse (arī ģimene , bērni)
un tad arī atbilde ir skaidra.
Ja *bagāžas* abiem nav , tad kāpēc nē.
Ja ta tu busi tu
varētu jau satikt,bet domāju ka vairāk gan neko!!!
Vienozīmīgi-nē.Ar laiku rodas savādāks skatījums uz dzīvi un cilvēkiem.
Nemaz nezinu,neredzu tam nekadu jegu,esmu satikusi savu isto.
Jā,protams.
Nē
....nja dzive ta gadas ,ari man -------------,jaukas sarunas un atminas ,kas bij ieprieks pirms.............. tas nesa jauku noskanu abiem
Kapec gan nepameginat!
Было бы не плохо
Dumaju,cto da.
ja tas butu interesanti un satraucosi