Domāju, ka vairāk vai mazāk ir patiesi. Un daudz arī nepatiesības klāt. Naida.
Par sevi zinu teikt, ka aizmirstu slikto. Paliek prātā tikai labais un skaistais. Vai arī tādu spilgtu nepatīkamu strīdu vnk nav bijis....

Dusmās izspļauj reizēm to ko nedomā, vēlāk nākas pat nožēlot pateikto, bet vārds ir kā zvirbulis, ja gaisā tad prom. Tāpēc ir jācenšas sekot līdz tam ko saki, jo vārdam ir liels spēks

Aizmirst.

aizmirst, jo naidā un dusmās teikti vārdi kāp debesīs...

ir patiesi...tikai pashi to negribam atziit...un ljoti nozheelojam, ka esam to izteikushi...jo patiesiiba biezhi vien izjauc muusu dziives ierasto kaartiibu, kuru mums truukst drosmes mainiit....

Mana pieredze rāda, ka lai pateiktu vai tā personas izteiktais ir patiesi domāts vai tikai dusmās izteiktais aizvainojums. Ir jāpazīst cilvēks kā šis šādā situācija domā un izturas.
Es piemēram reti kad izsaku aizvainojošus tekstus, tas protams ir atkarīgs kam un uz ko esmu noskaities.

..dusmās mēs pasakam daudz ko lieku,un cenšamies sapināt otru,jo pašiem sap...un tad nerunajam mēs,bet gan aizvainojums...tāpec,ja tas ir mūsu varā...jācenšas piedot,un nemeklēt dusmu izvirdumos patiesību...iemeslu .....ta mēs tikai turpinām veidot nakamo Dusmubumbu

Gribi dzīvot mierīgi - piedod un aizmirsti....,ja vēlies  "ķirmjus" dvēselē---tici ...

manējie ir patiesi.