Bērnībā es tik pie tām burciņām sēdēju!

kopš bērnības - garšīgi bija ...  
lauku variants bija - sēdējām zem jāņogu krūma, piebērām pilnu muti ar jāņogām un pa virsu uzdzērām iebiezināto pienu no bundžiņas, kurā bijām izdūruši mazu caurumiņu :)

tagad vairāk ar kafiju lietoju vai kādā cepumu, biezpiena kūkā :)
ā, vēl riekstiņus uz svētkiem cepu - bet tur gan vārītu iebiezināto vajag - var jau paši to burciņu vārīt, bet ilgi - vienkāršāk nopirkt uzreiz izvārītu ;)

Pardon - šķebina, vispār pārtikā nelietoju cukuru, saldumus  

man joprojām garšo  

O, jā! Ļoooti- bērnībā mēdzām ar bracīti ēst, pēc tam sēdējām dīvānā un stenējām no tā, ka acis spiežas no pieres ārā!  
Pati gan vairs bundžiņu katlā nelieku un nevāru, kopš pēdējā bundža sasprāga gabalu gabalos, iebiezinātais piens kā stalaktīti karājās no griestiem uz leju, bet es pati- biju saldi piemigusi...

Nemīlu, bet garšo  

negaršo.

Man garšo,es kā kaķis varu laizīties ap buņdžu

Garšo gan ,slēpu zem gultas, lai neviens nezin, nēesmu kārumniece, bet šis jā, vēl ar mellenēm pa taisno no meža ,kopā ar skudrām

garšo paretam.

es mīlu iebiezināto pienu! bundžiņu izēdu sausu:P

Tas atgaadina beerniibu, kad kopaa ar braali chiepaam no mammas bundzinu un kaiminjmaajas pagalma stuurii notiesaajaam, kaads prieks bija, taa kaa torti buutu noeedushi.

garšo , bet neaizraujos :D