Ziemassvētku tradīcijas, kā redzam slāņojas cita citai virsū, nevis izzūd parādoties jaunām idejām.

Tā pagāniskajiem saulgriežiem ar veļu maskām pieslāņojās kristīgā Dieva dzimšana ar baznīcas rituāliem, tad viduslaiku pilsētu tradīcija –  Ziemassvētku eglīte un Svētais Klāvs, tad sociālistiskais jaunais gads ar salatēti un sniegbaltīti, paralēli tam Santa pameta Ziemeļpolu, pārcēlās uz lielveikalu un iegādājās ziemeļbriežus ar Kokakolas autokarāvānu. Jā, liela putra sanāk.

Sanāk, ka tagad Ziemassvētkus jāsvin no Ziemassvētku tirdziņa novembra beigās līdz preču krājumu izpārdošanām februāra sākumā. Nav brīnums, ka cilvēkiem tas apnicis un daudzi mēģina noskaidrot, kāda tad ir Ziemassvētku nozīme un jēga?

Man tie ir svētki, kad jūtos, kā bērns, kas basām kājiņām izskrējis pagalmā skatīties, kā Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām un rokā man no abiem galiem apdedzis pīrādziņš.

Tagad lielas jukas, paši vairs neatšķiram, ko īsti jāsvin! Ka tik svētki un brīvdienas! Iepirkumiem naudiņa apgriezta un tas ir labi! Man svarīgākais ir Kristus dzimšanas diena :) Gan jau tā saulīte arī bez manis pagriezīsies :)))

Tas tik spilgti ir tikai no malas, bet iekšēji ir saglabājies tas pats Ziemassvētku baltums domāju daudziem.

Samīļojumu.
Siltumu.
Sirsnību.
Savējos.
Tādu riktīgu kopābūšanu.  Kopā- gājiens pēc īpašās egles, kopā- cepšana, vārīšana un galda klāšana, kopā- vakara un rīta dievkalpojums. Kopā-pa īsto, pa nopietno, bez stresa un steigas.  

Ziemsvētki jau ir gandrīz klāt un svētku sajūta arī man tie ir lieli svētki,sabrauc bērni,mazbērni un pārējie tuvinieki.Esmu svinējusi arī tad,kad aizliedza un svinēšu lai vai kādi vēji pūš.

Klusuma, pārdomu, lielāku un mazāku brīnumu gaidīšanas laiks ...
Un laikam arī baltu cerību un patiesa prieka laiks  

Man tas associējas ar jaunas egles nociršanu. :D Dāvanas pieprasa tie kas jūtas nemīlēti. :D