Neticami,bet fakts,-kad cilveeks iemiilaas,dziive liekaas "rozhainaaka"...Bet,kad pirmaa eiforija pagaist,redzam pa visam ko citu un kraasas savaadaakas...
Ok,shajaa sakaraa arii jautaajums skan,-Kapeec miilestiibas fluiidus visu laiku vajag "piebarot",kapeec tiem nav speeja dziivot pashiem,bez sinteetiskiem barotaajiem?
Jautaajums nav jaauztver burtiski!Peec izjuutaam...
Atslegas vārdi: fluiidi miilestiiba0
ja tā bija/ir mīlestība, tad krāsas nekur nepagaist. tās tikai kļūst dziļākas, trauslākas un visaptverošākas.
ja tu mīli, tad piebarošana nekad nav sintētiska. pašam radīsies vēlme dāvāt ko patīkamu, lai redzētu siltu smaidu otra acīs.:)
Mīlestība taču nav jābaro,potence pati rodās un spiež uz smadzenēm...
Var arī "nepiebarot". Tādā gadījumā vajadzīgi mazliet savādāki nosacījumi. Tā piemēram cilvēki, kuri ir izmēģinājuši saka ka ģimenes modelis kad pāris dzīvo šķirti un brauc viens pie otra ciemos ievērojami uzlabo attiecību kvalitāti. Acīmredzot analogs viduslaiku klejojošo bruņinieku un viņu sievu dzīvesveidam.
Otrs variants - ir tādi cilvēki, kuri tik labi der kopā ka pat nodzīvojuši līdz sirmām galvām iet pa ielu rokās sadevušies. (Ja uzmanīgi ikdienā uz ielām pavērot pa kādam tādam pārim var ieraudzīt).
Bet vispār no mana viedokļa cilvēki ir dažādi un vienai daļai nekas cits neatliks, kā ik pa noteiktam laika sprīdim mainīt savas otras puses. Par laimi arī šādu cilvēku uz zemes pietiek, nu un ja tā - kāpēc arī viņiem neļauties dzīves plūdumam?
Īstu mīlestī nav jābarina, tā jau barinā Tevi un pati nemanot visu laiku rodas no jauna, tik pašiem sevi ir jāpakārto viens otram...