citreiz rodas situacijas kad vienkāši saprotu ka cilvēks runā muļķibas un nau spēka izturēt ka grības smieties,un jūtu ka pareje kas klausās āri no pedejem spēķiem turās,kas tomēr ir lābak apturēt cilvēku lai īņš vel vairāk neizskatas par muļķi vai vienkāši tēlot nopietno?
Atslegas vārdi: dzive.nopietni0
Gudrība un muļķiba ir ka māsas, abas iet roku rokā, tikai gudrais atzīst savas kļūdas bet muļķis nē.
Es ļauju lai visi gudrie par mani smej, jo varu atļauties būt naiva...
Diemžēl izskats, apģerbs, neparasta uzvedība, mūs noskaņo uz cilveka domu ,darbu nepareizu vērtējumu.Karaļvalstī visgudrākais bija galma āksts ,klauns,par kuru visi smējās kā par muļķi.Mūsdienu Krievijā ši loma piestāv žirikam.
.....varbūt cilvēks visiem spēkiem centās jūs sasmīdināt ...bet...neizdevās...
Jo lielāks aktieris,jo garāka pauze.
Laba humora izjūta un joku bārstīšana jau neraksturo cilvēku kā nenopietnu,bieži vien caur smiekliem tiek risināti pavisam nopietni jautājumi...
Neenu kapec ....vins jaunosauc par mulki !? ...varbut vinu neviens nesaprot ko vins stasta ....varbut tiesi ottadi , parejie ir tadi , es tikai pienemu ka vienu no versijam .
Paklausies,tagad ir Demokrātija un katrs ir personība,katrs dara,ko grib,nav Padomju laiki,kad visam bija jāspīd,protams,tikai no ārpuses...
Citreiz sanāk ka mainās vietām ,kas izklausās kā muļķi nemaz tik muļķis nav .
Kas karaļa galmā drīkstēja runāt patiesību?
Ja visu ņemt pārāk nopietni,var iedzīvoties liekās galvassāpēs.