Ir. Sajūta briesmonīga. Ja uzrodas kāds, kurš šo vēstuli iemāca atdabūt, izdzēst, sadedzināt vai uzspridzināt, sekas iznāk vēl trakākas....

Tā gluži nav bijis. Bet vēl sliktāk gan.
Tas gan šausmot sen, bet vienreiz mammai aizrakstīju - to, ko tiešām nevajadzēja. Jutos drosmīga un varonīga tieši līdz brīdim, kad vēstule nobūkšķēja pret pastkastītes apakšu.
Uh, kā gribējās atpakaļ dabūt, bet...

.....netika ielikta aploksnē, melnraksts pārvērtās pelnos, pietika jau ar to, ka tika uzlikts uz papīra.....

vecais rakstīja man uz "krieviem", skaistā rokrakstā, skaistas vēstules - kā grāmatas lasīju. un katrā aploksnē bija uz pusēm pārlocīta balta papīra lapa ar uzrakstu "un šo tev raksta tava vemāmiņa"   vecinā rakstīt neprata, tāpēc tur iekšā bija tāpat uz pusēm pārlocīts 25 rubļu papīrs...

Nav gadījies,mans vectētiņš jau nomira,kad es vēl rakstīt nemācēju!  

Man ir gadījies, ka man raksta, bet es nesaņemu - tas ir ŠAUSMĪĢI...