Tu klusi klusītiņšm nosēdies pie iekurtas plīts vai krāsns uz mazā soliņa vai malkas bluķīša, aizver acis, lai liesmu siltums un krāsa izgaismo, silda un mīļo acu plakstiņus, vaigus, pieri un snīpi. Tā zaudēsi un aizdzīsi sasprindzinājumu un nogurumu, kas radušies no tās īstās mīlestības meklēšanas, atbrīvosi  sevī vietu viņai. Tāds atbrīvots, silts un mīļš turpini staigāt pa pasauli un ļauj tai, kura nosalusi, sasildīt pirkstus un elpu Tavā siltumā..... Tā būs tā īstā.