Milestibai piedosana nav japrasa....

Paraudi , ja raudāt gribas , palīdz mazliet ...

Prasti o vsjom o čom prasila,
prasti o vsjom,o čom zabil.
Prasti za to što ja ļubila,
a ja prašu što ņeļubil!  
Būs tak labiņi

Nu citējot Jūliju....

Piedod...

Piedod, ka viss mums ir tieši tā!
Ka rīts ataust krāsās pelēkās,
ka sniegbaltās kupenas tumšas šķiet
un man bez tevis - skumji mazliet.

Piedod, ka neguļu! Nakts man tik balta,
un domas man maldās puteņos saltos.
Nav manos spēkos bez tevis būt,
un nav arī - tevi pavisam sev gūt.

Nu, saki, kā dzīvot? Jel, neklusē!
Bez tevis nav krāsu šai pasaulē.
Jau logi namiem sen tumši, viss kluss,
un sirds skaita krūtīs pātarus.

Piedod, ka mīlu, cik spēju un protu!
Ai, tu jau to zini. Vien nesaprotu,
kāpēc viss ir šādi, ne savādāk,
un laime pie mums abiem neatnāk.

Diemžēl nepublicē šo visu L.Vištartes dzejoli ...