Var, jo cilvēks, kuru Tu ikdienā neredzi blakus, kuru esi tikai dzirdējis vai lasījis, Tavā iztēlē veidojas kā sapņu tēls. Viņš neraksta tās frāzes, kuras noburkšķētu pie sadegušu kotlešu šķīvja, nečukst telefona klausulē vai skaipiņā to, ka kaimiņi atkal skaļi uzvedas, ka darbā rodas ķibele pēc ķibeles, ka patiesībā laiks ir pretīgs odi kož, mušas sīc un viss apriebies. Katrs taču kaut nedaudz, bet sevi "izpušķo", tādēļ saku, ka mēs te dzīvojam, nē, izklaidējamies un meklējam aizmiršanos, nēsādami ne tikai rozā brilles, bet arī rozā ausis.
Piedevām, te jebkurā laikā vari aizbildināties ar kaut ko svarīgu un doties noskatīties hokeja maču, ko diez vai varētu mierīgi darīt realitātē, vari "atpūsties" no sava sapņu tēla, kad, cik un kur vēlies, nav jāatskaitās, kur biji, kad atkal atnāksi, kāpēc neesi nomazgājis šķīvi, iznesis papīrgrozu utt.
Sanāca trakotā atbilde, bet tas nenozīmē, ka man pašai nav ausu vai briļļu, diemžēl vai par laimi man vēl vismaz tās pieder. :D :D :D