Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā,kaut tāpat vien.
Varbūt,ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu,zini,biji tikai viens.

Grūti man tev uzrakstīt,tu dzirdi?!
Daudzreiz atlieku nu rīt,nu rīt.
Nevar ilgāk apkrāpt sirdi savu-
To,ko vajag,jāvar uzrakstīt!

Zini pats,var tikai bērni mazi,
Nedomājot,drauga vārdu šķiest.
Mēs,kam dzīve daudz ko lielu prasīs,
Nedrīkstam ar vārdiem mētāties.

Draugs,cik draugs?! Tad jūti viņa plecu,
Viņa solim blakus,lai rit solis tavs.
Draudzību sev nevar pakļaut vecums,
Ja tā ir,bet janu viņas nav?!....

Liekas Imermanis,tikai puse!