Ir diezgan grūti dzīvot ar apziņu,ka nevienam nevar uzticēties,tādēļ,kaut nedaudz,ne līdz galam,tomēr jāuzticas,pat ja ir gadījies vilties.Esmu uzticējusies,vīlusies,bet ir jādzīvo tālāk...:)

ir gadijies

ja ,savam viram

Esmu, un katrreiz tiku piekrapts - tagad, vairs neuzticos...

Bet kā tad var bez uzticēšanās

Madariņ............. nemoki savu skaisto galviņu ar tik sarežģītiem jautājumiem. Uzticība ir priekš kaķiem!

Protams. Ja negribas vilties, uzticēties var tiekai pašiem tuvākajiem.

JĀ!
Un arī turpināšu uzticēties!
Ir jāizprot cilvēku psiholoģija,tās vai citas viņu rīcības motīvi,jeb
vienkārši jāpazīst cilvēki!
Cilvēkam,kurš parasti naudu neatdod,naudu neaizdošu,jo zināšu-kāpēc,
taču uzticēties viņam kā cilvēkam noteikti turpināšu!

Ja gribi ienaidnieku,tad aizdod naudu!...

Jā, protams, ka esmu. Un uzticos vēl joprojām un arī turpmāk tāpat darīšu.

Uzticība ir kad neguļ zem cita vīrieša,ja ir savējais.