Situaacija,-Tu iepaziisties ar jauku buutniitni un liekas,luuk,mana laime jau klauvee pie sirsninjas.Sarunaa randinju.Bet,kad liidz norunaatam briidim,atliek tik paaris dienu,tu saproti,ka tas tik bija iislaiciigs hormonu uzvirmojums Un tu nekur neaizej...
Vai riiciiba bija pareiza,vai arii vareeja savaadaak riikoties?
Atslegas vārdi: gljeevums0
protams, ka varēji aiziet tomēr satikties....zini, virtuālajā vidē gūts priekšstats par cilvēku bieži vien ļoti stipri atšķiras no tā, kāds iespaids rodas, cilvēku reāli satiekot...vismaz man tāda pieredze ir bijusi:)
Shito jau gadriiz pie bloga vareeji likt,jo te nevar taa atbideet vienaa vaardaa,bet ja par riiciibu,tad tu vismaz pateici ka neiesi?! cilveekam ir taada lieta dota- kaa mute,lai runaatu un teiktu visu,kas sakaams,vai nu vajadzeeja iet un pateikt par savaam izjuutaam vai vismaz piezvaniit vai aizraxtiit...
tas otrs droshi ka mokaas nezinjaa shausta sevi un domaa ko izdariijis ne taa....
Zinu, ka taa meedz buut. Pasham ir gadiijies.....nekad taa vairs nedari, aizej, neko jau taapat nezaudeesi, ja buusi izvilcis savu pakalju aaraa no maajas. ;)
varēja savādāk rīkoties...piemēram - hormonu uzvirmojumā nesarunāt randiņu ar jauku būtnīti, kurai, neaizejot uz randiņu, "sačakarē" laiku un enerģiju :)
īsti solīda rīcība tā nav. vismaz vajag informēt, ka nebūsi. dāma tomēr būs gatavojusies, tērējusi savu laiku. varbūt atlikusi svarīgus pasākumus. nu tā, ar cieņu vienam pret otru.
Tās tā pavisam nevīrišķīgi sanāk - labākais ir aiziet, parunāties, ja netīk, likt saprast, ka nu tālāk mums nekas nesanāk - skaidri un bez aplinkiem - visdrošākais ceļš!
nu protams,ka aiziet,jo pazinu nu nekad nav par daudz!
ja nekas nesanak var tacu ari palikt labi pazinas un kas to lai zina,moska kadam no draugiem kkas sanak!!!
Ja norunaa tikshanos tad noteikti ir jaaiziet...
vienalga vai tas ir hormonu ietekmee,vai kaa savadaak...
Es vienmeer aizeju uz norunaato tikshanos-ja arii nokaveeju es aizeju...
veelaak Tu zinaasi vai bij veerts vai nee... :))
Zini-nekad neber pelnus sev uz galvas!
Kā nu izdarīji-tā bij labi!:)
Varēja savādāk.....pateikt ,piezvanīt....atvainoties,ka alojies....
Tu tomēr biji devis cerību...no cilvēcīga viedokļa,nevajadzēja rīkoties tik egoistiski...
iislaiciigie hormonu uzvirmojumi nav dziivee vienreiz notiekoshs pasaakums... tie atkaartojas ar apskauzhamu regularitaati :) taapeec ir jaaiet... pat ja uzvirmojums ir garaam... un naakamo tikshanos jaacenshas sarunaat uz to briidi, kad uzvirmojums buus atkal :)
Izaudz no saviem pamperiem