Atslegas vārdi: tāda ir dzīve0
Sēžu un domāju.....meklēt prieku......!? .....bet dzīvē tas ir uz riņki......nekādas piepūles, vajag tik spēt saskatīt ... tas viss laikam nāk no paša cilvēka kā uz ko raugās, lai cik skumji kādreiz arī nebūtu.....tāpat atradīsies kāds nieciņš, kas liks pasmaidīt
atrodu gan- pieeju pie spoguļa un papriecēju acis :))
jā ,sevišķi par sevi
Tur jau tā lieta, ka ne vienmēr atrodam par ko priecāties. Jo visa tā sāls ir -- ka mēs nemākam priecāties. Priecāties mākam tikai, kad otram ir neveiksme. Paši tā no sirds priecājamies ļoti reti. Tāpēc ir neveiksmes, skaudība. Mums jāmācās pārvarēt grūtības, piedot otram un priecāties sākot par visu, ko radījis Dievs.
..patiesībā, prieku var atrast katru dienu...tikai, ja uzceļam sev apkārt "bēdu mūri"...tad arī prieks nevar pie mums atnākt, jo priekšā mūris!..tad nu ir ...kā ir!
Vienmēr !!!!!!
reti kad
Priecāties jāprot par visu, jo dzīve ir par īsu...
jā, jo katrā lietā, notikumā un parādībā ir kas jauks... tik vajag spēt to saskatīt... nekas nenotiek tā - pats no sevis... viss ir likumsakarīgi...
par ,ko priecāties nav jāmeklē ,tas nāk pats un aiziet pats, tāpat ,kā skumjas .Labākais prieks būs ,tad kad nedēļu labi pastrādāsi un brīvdienās ieplānosi pasākumu priekam-savam priekam .
katrā minūtē dzīvē ir par ko priecāties