iedomājaties,ka jūsu dēlam ir draudzene( vai meitai draugs) un tas kļūst nopietni...viss varētu būt skaisti, bet jums šis cilvēks dziļi riebjās... teikt neko nav jēgas, jo kas skatās ar sirdi, neskatās ar acīm...ko darīt?
Bet Jūsu dēlam/meitai jau būs jādzīvo, nevis Jums! Vai tad Jūsu izvēle savā laikā visiem patika!? Pie tam, nekad un neviens nemācās no svešām kļūdām, tikai un vienīgi no sāvējām un tad vēl, ne vienēr ar pirmo reizi pielec.
Pat iedomāties nevajaga,esmu tam izgājusi cauri Tici man,neko neizdarīsi,kamēr paši sapratīs,cik "tukšs" tas otrs bijis...
Ļaut lai mēģina jo ar varītēm neko nepanāksi .Pienāks laiks pats vai pati sapratīs ko vēlas.
Otra iespēja ir: Kārtīgi izrunāties bez strīdiem.Dot padomu.Lai paskaita visus plusus un mīnusus tam cilvēkam vai ir gatavs vai gatava pieņemt .
Es pieņemtu to visu,kā tas ir. Ja mans padoms un atbalsts netiek pieņemts,tad acimredzot tā tam jānotiek.