Tas ir kas īpašs, kas vēsturisks un vērtīgs! Tā ir vērtība, kas nāk līdzi jau daudzus gadu desmitus. Iespējams, nostaļģija, iespējams, pieradums, bet iespējams, ka lēnām cilvēki sāk vēlēties to īpašo kopības sajūtu.

Jā, glabāju gan un reizēm pārcilāju.

Tās ir atmiņas,parasti patīkamas,bet vārdam nostaļgija ir viena nozīme,ilgas pēc dzimtenes,tas nāk no trimdinieķiem.

nee,neko neglabaaju.

Ne , tādus gan ne ..., man drusku savādāka kolekcija , bet neteikšu !

parak nevar aizrauties,jo tad apaudz ar mantam ,kas reali reizem nav vajadzigas,un atstat ko paliekosu kam ir pielietojums.

...nē , neglabāju,jo tie parasti saistās ar sāpēm.....

Nē.

Glabāju gan.

Jā,noteikti!Parasti jau tie nieciņi ir atmiņas no patīkamā.Un tad tos kādreiz pārcilājot-rodas patīkamas emocijas.

Tas ir ļoti skaisti, ja Tu vari saglabāt dažādus nieciņus no paaudzes paaudzē.Tie ir kā muzeja eksponāti, kas ar katru gadu kļūst vērtīgāki un pārcilājot tos tu ,bērni, mazbērni atgriežas tai mirkli,kas saistīts ar šo mazo nieciņu.

Nekolekcionēju . Pietiek ar atmiņām priekš nostalģijas .

Ir vēstules , sīkas dāvaniņas , rotaslietas dāvātas .

Jā, ģimenes hroniku no 1883. gada......

vispar jau nee bet sis tas glabajas  vecas naklas skruvites un visadi citadi sikumi  est jau neprasa

Glabāju, jo tie ir vērtīgi man.

Nē, neko neglabāju,  priekš kam?