šite jau klājās gan, bet... es labprāt iepazītos ar sievieti, kuru varētu vēl mazliet pavaļāt,  un kas nebūtu pretī. un lai pārāk daudz "dažādu" bērnu nebūtu. Atraitne ideāls, bet te tādu nav, tikai upuri uz pimpa un nopērc man torti. Tā es labi jūtos pats, prostitūtes ir godīgas. Vispār vecim noderīga suga - prostitūte prot domāt, un kas nav mazāk svarīgi, prot klusēt. Maksā arī lētāk, uzvedas laipni. Briesmīgi, vai ne? Mans dēls pēc diviem ragiem sāks tāpat domāt, neizbēgami. Ko darīt?, Ko ķert lai mainītu šo nepavisam patīkamo? Nekā taču tālāk nebūs - nebūs ģimenes, nebūs sievu pīrādziņu rokas, nebūs mīklas smakas, nebūs nekā. Tikai bankas kredīti un resni pupi "kredītspeciālistam" - lauzītā mēlē kas stāstīs, ka Tev vairs nekā te nav