es domāju, kā pateikt, tas jau no cilvēka un situācijas atkarīgs. Bet obligāti runāt. Citādi tā tāda strausa pozīcija — viss ir forši kamēr galva smiltīs. Kad kāds iekrāmē pa pakaļu, tad pēkšņi stress un viss pārējais, un partneris ir mūllāps, un attiecīgi tas ir uzreiz jāpamet... Tā sakot — dzīve nepārtraukti gaidot spērienu pa pakaļu, iespēju izlamāties, sakasīties un vienam otru izmest laukā. Sava veida krievu ruletes spēlēšana ar attiecībām dienu no dienas, gaidīšana, kad beidzot būs lode: zināt jau nevar, būs vai ne

un vēl pedējais pie mana rīta jautājuma!
Galu galā kungi un dāmas!....katrs ir tiesīgs dzīvot savu dzīvi!....tikai savu....un nevis cita!.....Svarigakais ir lai tai beidzoties.....varetu sev pateikt..... jā.....lai nu kā ...tā bija forša........kungi.... neliekuļosim....mums patik čiksas....un mēs viņas dabonam!....gluzi tapat ka es varu apgalvot..... seit nav neviena kas nebūtu jau gulejis ar vairāk kā vienu!....un motivacija....vai atmazka tam...kadēļ to daram ar kadu citu....ir tikai personīga atmaska pašam sev!...lietu būtību jau tas nemaina pa lielam!.... tas pac attiecas arī uz mūsu dāmam...kas cenšas no sevis jaunavas marijas metāt...... daFai.... nevajag....esam tak gana pieauguši cilveki.....pirms cenšamies kādam mest.....tomēr padomājam paši par sevi....kaut nedaudz objektīvi....bez atmazkam...