Kā mani par puiku izmācīja?
16. feb 2012. 11:06
Mazsalacā, vēl miera laikā, bija jāiet bietes kaplēt - bija tāda "haltūriņa". Tā varēja pusmēneša laikā tikt pie plirkšķa - mopēds tobiš, rīga-7. šperriņš, kā nu kurš sauc
es savas 7 vagas izkaplējis, mugura brūna, palieku mājās. vecinā man un vecajam atstāj rubuli - bija tāda papīra nauda tolaik. rubulis ir rubulis, valmieras "brūnais" tad maksāja tikai 15 kapeikas - nedēļu varēju ēst
Pusdienlaiks, ejam augšā uz kalnu - tur bija veikals un otrā stāvā ēdnīca. es vecajam līdz kā dadzis. šis pie letes paņem 2 sardeles, no bļodas iekrāmēs sev dillīšu kartupeļus, sinepes uzliek...es ar, visu to pašu, es tak ar "vecis",jopiķ" pie kases es jau zinu, skaitīs uz abiem - ne sūda, šis paskatās un pasaka, tev jau pašam savs rublis...maksā pats. tā lūk.
šitie te punktiņi laika ir bijuši Lībiešu pilskalnā Ievas tur zied, Salaca līkumu taisa, un skuķi, jopiķ, smuki...tagad tādu skuķu nav
Atslegas vārdi: opis0
Atbildes (5)
Mazsalacā foršas zaļumballes krievu laikos bija-tur man vīnu 16 gados iemācīja dzert.
būtu pabrīdinājis vecainītis vismaz iepriekš...nebūtu otru sardeli ņēmis, vai ne?
bet pamācība bija laba,vēl tagad atceries.
Tas ir vecums ,kā kodētais magnēts ! Kas pielīp ,ko grūti ir atraut ! Tas ir kā zemē sēta sēkla ! Tikai kādā zemē ,pie ceļa ,starp nezālēm ,starp akmeņiem ,jeb arī zēmē ,kas ir melna un auglīga ! No tā ir atkarīga raža !
Tu jau červoncu neesi rdzējis,pēc kara dzimušais!!! Tagad skuķi apaļi,kā vimbi!....