lai dzīvē kaut ko sasniegtu,protams ir jātiecas uz savu mērķi.taču kur ir tā robeža,kas nepieciešamo neatlaidību šķir no „ēzeļa” ietiepības?
Atslegas vārdi: ietiepība1
Ir sadzīviskas situacijas, kur ietiepība kādreiz izlien Mācos rast kompromisu....
Kad jau tas ir par skādi vai nevar labot, tad gan nav pieļaujama ietiepība!
Par savu taisnību jācīnas līdz nāvei,kā to darīja Latvijas patrioti!
bet ar ēzeļa ietiepību var panākt tik daudz
Mjā,kur gan ir tā robežas,es šodien arī aizdomājos tieši par to
Nea , bet ar savu raksturiņu gan .
Ietiepīgi mēdz būt ēzeļi, es neesmu to skaitā
agrāk tāda biju.........pati visu varu!!!!!!! Tagad domāju ,ka varu organizēt darbu un pati nesaspringt.
Ludmilla mani nosauca par ēzeli. (joks)
kādreiz jau gadās
Ietiepīgs neesmu, apņemšanās mērķim.
esmu ietiepīga
Labs jautājums. Pat nezinu, ko par sevi domāt. Zinu, kā ir pareizi, kā vajadzētu būt, lai sanāktu eleganta atbilde, bet, laikam, šoreiz būšu "nepareizā". Šad tad "ieklemmējos"gan, bet tādā miermīlīgā formā - "bilde ir, skaņas nav", ... nu līdz "matu skaldīšanai" nenonāk.