mani pameta cilvēks ar ko kopā jau plānojām nākotni - par dzīvokli, kāzām, bērniem un savu kopējo māju. vienmēr esmu bijusi pārlieku greizsirdīga, vienmēr klusām kaut kur ielīdu pārbaudīju ar ko sazvanījies, ar ko sarakstījies. Līdz sāku pētīt kādus saitus apmeklē kamēr es neesmu mājās. uzgāju, ka viņš ar lielu interesi pētījis visos saitos pēc kārtas vienu no savām bijušajām meitenēm, nenoliegšu viņa ir simpātiska, internetā izrāda savus kailumus, liela vīriešu uzmanība, kaut gan, ja atklāti viņu augstāk par sevi nelieku, kaut gan esmu pie tās sieviešu daļas, kas dabūjusi savu, vairs tik lielu uzmanību sev nevelta, varbūt arī tur ir visa tā mana problēma. visu dienu noraudāju par to, ka viņš interesējas par citām un līdz ar viņa atnākšanu izplūdu pārmetumos un asarās. viņš vienkārši aizgāja.
pēc viņa aiziešanas zvanīju viņam, bet viņš necēļ. pēdējās dienas to vien daru kā raudu, telefons blakus ar cerību, ka viņš piezvanīs, bet klusums. raudu, neredzu jēgu rītdienai un apdomāju visādus pašnāvības veidus. nezinu kā tikt tam pāri un ko man darīt, jo tālāk, jo man grūtāk. tāda tukšuma sajūta iekšā. es saprastu, ja viņš censtos izrunāties, bet viņš vienkārši aizgāja.
Atslegas vārdi: viena0
atradīsi citu,nav jau vienīgais Latvijā.Padomā ar ko patreiz vari nodarboties,uztaisi jaunu frizūru,uz teātri vai kino-uz kādu komēdijas gabalu aizej,ir kam palīdz izrevidēt skapi vai doties tālā pastaigā gar jūru vai mežu
ak ta tomēr bobīti pameta...
Tieshi taada situaacija bija arii man: sieva revideeja manas kabatas; ejot blakus pa pilseetu, centaas nokjert manu skatienu uz ko tas veersts. Ja tiku piekjerts, ka paskatiijos uz kaadu sievieti, tuudalj no vinjas mutes naaca vaardu veetra. Taada dziive man apriebaas un no vinjas aizgaaju...