Laiks kā parasti bez apstājas rit uz priekšu. Lēnām sagremo veco, veido kaut ko jaunu vietā. Senajiem grieķiem pat esot bijis atsevišķs dievs - Kronos (vai Hronos, kā nu kurš to interpretē). Šis dievs bijis viens no briesmīgākajiem - tas apēdis paša radītos bērnus ...
Mūsu ikdiena arī mainās - Kronos apēd ne tikai cilvēkus un priekšmetus. Tas apēd arī tradīcijas un dzīvesveidu. Šodien atskatoties atpakaļ uz laiku kad papīrs bija dārgāks un grāmatas neizgatavoja vienkārši pamērcējot līmē lapiņu kaudzīti nākas atcerēties ka grāmatas tapšanā piedalījās vesela cilvēku brigāde, kura bieži vien ļoti rūpīgi pārbaudīja vai grāmatas tekstā nav kļūdu, pārskatīja faktu patiesumu. Šodien ... Nu laikam nav vērts īpaši paskaidrot kā kritusies drukātās informācijas kvalitāte... Ar to mēs visi esam saskārušies.
Kāpēc tā ir noticis? Kāpēc Kronos ir uzbrucis patiesībai? Ikdienā ienāk arvien vairāk puspatiesību un klaju melu - reklāmas nozare vien producē ik dienas melu kaudzes. Atcerēsimies kaut vai veļas pulverus - katrs no tiem ir vislabākais, labāks par citiem. Ibumetin reklāma ... pēc kuras vienai daļai ibumetin cienītāju jau vajadzīga mediķu palīdzība - nieres atsakās strādāt draudot ar kapsētu. Par politiķiem vispār skumji runāt - nāk prātā dziesmiņas vārdi "... kā pa miglu, miglu visa mana dzīve iet ..."
Vai varbūt te nav vainīgs Kronos? Varbūt mums pašiem patīk šie regulārie iemuldējumi? Nu kaut vai tāpēc ka tie taču ir tik skaisti. Mēs pat bērniem mācām, ka televizorā ir viens, dzīvē kas cits. Tā arī dzīvojam 50/50 ar greizo spoguļu karaļvalsti. Laikam tā ir ērti.
Man tā nav ērti. Konkrēti man nepatīk, ka patiesību parasti ir grūti izrakt no atkritumu kaudzes. Mans uzskats ir ka pret klaju tumsonības sludināšanu ir jācīnās. No vienas puses laiks mums ir iedevis rokās fantastiskus līdzekļus - ja būtu iespēja pastāstīt iepriekšējo gadu simteņu cilvēkiem, ka mēs varam viens otram nosūtīt vēstuli pat 5000 verstu attālumā dažu sekunžu laikā viņi iespējams negribētu mums pat ticēt, vai teiksim kā mēs varam uzrakstīt savas domas tā ka tās var izlasīt jebkurš cilvēks pasaulē droši vien arī liktos diezgan neticami aizgājušo laiku paaudzēm. No otras puses kā mēs šīs iespējas izmantojam? E-mails kļuvis par spama cīņas laiku ... Raksti weblappusēs diezgan bieži satur nepārbaudītu informāciju, vai pat klaji muld...
Faktiski mēs izniekojam lieliskus resursus. No mana viedokļa pret šādu rīcību ir jācīnās. Un visvienkāršākais cīņas veids ir runāt patiesību. Tieši tikpat vienkārši, kā uz cigarešu paciņas izvietot brīdinājumu, par smēķēšanas kaitīgumu, tāpat arī meliem likt pretī savu viedokli. Patiesības baitu. Pret melu megabaitiem.
Ключевые слова: meli6, publikācijas0
Jā, taisnība - "manu taisnību" tiešām nevienam nevajag. Es runāju par patiesību kura visai pasaulei ir viena. Piemēram, kad runā par "inteliģentajām molekulām, kuras atpazīst traipus" var droši teikt, kā šādi teksti ir klasisks apstulbinošs materiāls.
Es arī necenšos to "ieborēt", es rakstu tikai tiem, kas to vēlas izlasīt
:)
Bet kad sāk pārliecināt ka 2x2=5 es atļaujos strīdēties pretī. Vai varbūt tas mūsdienās jau skaitās "slikts tonis"?
nevienam tavu patiesību nevajag. neviens nelasa sīkā šriftā drukātos tekstiņus. ņemsies kā tāds (atvainojos) muļķis, borēsi citiem savu taisnību, bet beigās sapratīsi, ka veltīgi iznieko savu laiku, ko varēji izmantot sevis attīstīšanai.
cilvēkus (īpaši bērnus) ir jāmāca domāt, analizēt situācijas. jāatklāj viņiem shēmas, pēc kurām darbojas reklāmas, izdevniecības, spamošana utt, lai paši nonāk pie savām patiesībām.
"Katram sava taisnība" ir populārs teiciens. Manā uztverē tas atspoguļo faktu, ka sabiedrībā eksistē dubultstandarti. Savukārt dubultstandarts laikam tomēr diez kas labs nav.
Vēl manā uztverē "katram sava taisnība" pastāv tikai noteiktās situācijās. Šādās situācijās es parasti cenšos neiejaukties. Savukārt lielākajā vairumā gadījumu taisnība ir tikai viena. Tā piemēram turku apavu ražotāji (kur "katram sava taisnība") uz visdažādākā izmēra apaviem var uzsist 42.izmēru. Tie var būt gan lieli gan mazi apavi, vieni būs par mazu - tos nemaz nevarēs dabūt kājā, citi par lielu, pie tam tā ka bez savas kājas varēs arī istabas čību iebāzt un vēl vietas pāri paliks ...
Man savukārt ir viedoklis ka taisnība šajā jautājumā ir tikai viena - mana kāja cik liela bija pirms 30 gadiem tik patreiz arī ir. Kāpēc es tā domāju? Ļoti vienkārši - apmēram pirms 30 gadiem betonējot pagrabā grīdu es ar pliku kāju uzkāpu nesacietējušam betonam. Nospiedums tur ir vēl šodien. Un vēl šodien mana kāja precīzi tam atbilst. Toties "Katram sava taisnība" standarta cienītāji man mēģina iestāstīt, ka manas kājas izmērs no gada un gadu mainās. Vienlaicīgi paši cīnās ar vēl citiem neapmierinātajiem klientiem, un tā arī nekad nespēs atgūt pircēju uzticību ...
:)
Katram sava patiesība/