Atziishanaas
3 ноября 2009 22:44
Nekad nedomaaju,ka man pietruuks latvieshu valodas.. un ka valoda tomeer ir nedaudz barjera... reizeem gribaas parunaaties savaa valodaa... ar kaadu saveejo.. te raizeem izlauzas pa kaadam latviskam vaardam, kad juutos tuvu kaadam cilveekam,kad esmu par kaut ko neviltotaa sajuusmaa, vai vinkaarshi atklaajot manas mirkla emocijas... bet tad apraujos.. jo saprotu.. tomeer nav saveejais.. nav maneejais...
(puscitaats)
Ключевые слова: jaa0
Комментарии (4)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Удалённый пользователь
4 ноября 2009 22:53..savādi,kad meklējot "dziļumu"...un atrodot..tu nespej tos "uzzīmet"..vārdiem,tad jāmeģina pieskarieniem un acu dzirkstīm..smaidiem..nevienmer vajadzīga verbālalitāte sajūtu nodošanā...Jo vāru,lai kādā valodā tie arī būt,vnm būs par maz..neīstie ..nelaikā...
Pats galvenais likt sajust un izlaist so sajūtu caur sevi...
Ilona M. 4 ноября 2009 09:54Saraksties,runājies ar savējiem!Nekur jau viņi nav pazuduši!Tepat vien,uz šīs zemītes!:)))) Tagad taču ir tik daudz iespēju sazināties,ka spēj tikai izmantot!
Удалённый пользователь
4 ноября 2009 03:26Ienāc biežāk,tagad šeit raksta latviski,nav kā bijušajā amigos,kad latvietis netika pie vārda!...
miillSniegpulksteniite (. 3 ноября 2009 23:11ir ar taa