Nu gribu teikt un atkal but tads pats,

Kads bijis kaujas reiz pie sartas Dnepras.

O, tas bij laiks, kad jauns es biju pats,

Kad alus vieta galva kapa neprats.



O, tas bij laiks, kad smiltis skart un likt

Man gribejas uz lupam sev un pieres, --

Cik atri macejis es tomer palikt slikts --

Bez sena skurbuma un vesa miera!



Man tikai skumjas tagad galvu liec;

Sen izdzerts vins, kas bija ieliets kausa.

Ja atplaukst pretim sarkans lupu zieds,

Man mute, mute tomer paliek sausa.



Ne. Gribu teikt un atkal but tads pats,

Kads bijis kaujas reiz pie sartas Dnepras.

Ja, tas bij laiks, kad jauns es biju pats,

Kad alus vieta galva kapa neprats.