Dažreiz rodas sajūta, ka mēs te esam tādi kā traucējoši gadījušies... . Mēs esam neko nespējīgi darīt, būt un cerēt uz kaut ko. Mēs braucam masveidā prom, jeb dodamies "strādāt"... . Krievi mūs lamā un novēl mums pēc iespējas ātrāk aizvākties... . Mēs aizņemamies naudu, jau visus šos gadus. Mēs ēdam. Mēs cenšamies izzagt. Mēs nedomājam, kā dot- mēs ņemam. Mūs mīl kā "strādniekus"- visā pasaulē, kā mierīgu tautu mūs ir gatavi "adoptēt" Eiropā, kā arī Amerikā. Latvietis ir strādīgs. Latvietis ir likuma paklausīgs. Sūdus nevāra. Latvietis pasaulē ir viens no labākajiem darbiniekiem. Latvietis mīl savu tuvāko- tikai labi nodrošināts. Mūs necieš krievi. Krieviem mūsu "labestība" krīt uz nerviem. Mēs esam labi cilvēki. Sakām "lūdzu", "paldies", nelietojam "b--ģ", "na--j", cenšamies būt optimisti un ticam brīnumam. Mēs esam aizmirsuši, ka 1919. gadā sadevām, pa zobiem vāciem un krieviem un kļuvām "neatkarīgi" no vācu "baroniem" un krievu "boļševikiem". Mūs ir uzmetuši. Nekad mēs neesam bijuši spējīgi būt kā nācija- tikai no 1919. līdz 1940 gadam mēs bijām... . Šodien viss ir mainījies. Mēs izmirstam. Mums nav nākotnes, ja mēs nesāksim masveidā vairoties. Tā ir patiesība. Neviens mums nepalīdzēs. Neko mēs nespēsim, ja latvji nebūs daudzi un stipri. Mūs iznīcinās. Jau viss ir sācis notikties. Mēs nesatiekamies. Mēs nerunājamies. Mēs dzīvojam alās. Pasaule ir sliktākais, kas Dievam ir iznācis..., tāpēc to saprazdams Viņš fiksi nogrūda Zemi Sātanam. Sātans vāra asiņainu putru un mēs esam viņa izejmateriāls. Visi- ir materiāls. Neviena no tautām nav spējīga sarunāties, kā līdzīgs ar līdzīgu. Kā paliec vājš tā Tevi iznīcina. Tu esi "māls". TU! VIŅŠ! VIŅA! MĒS!
P.S. Es esmu arī "viens no mums". Es esmu izmisis, jo mūsu tautas kulturālība ir mūsu fiziskās pastāvēšanas "kapracis". Mēs neko nevaram izdarīt. Mēs mākam tikai ēst. ..."septiņi trekni gadi"... Mēs esam trekni. Ļoti skumji, ka mēs neko nespējam, kā tikai nomirt... . Jā- mēs "mīlam" hokeju". Mēs esam forši čaļi un "čalenes". Mēs vēl esam... vai ilgi...?